FEI pētniece D.Āriņa Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansētā pētniecības projekta “Jauktu sadzīves atkritumu materiālu optisko un enerģētisko īpašību pētījumi to sagatavošanai reģenerācijai” Nr. 1.1.1.2/VIAA/1/16/221 (projekta vienošanās numurs 1.1.1.2/16/I/001) īstenošanas laikā piedalījās Starptautiskās cieto sadzīves atkritumu asociācijas (ISWA) sadarbībā ar ATEGRUS organizētajā 29. ISWA pasaules kongresā 2019, kas norisinājās no 7.-11.oktobrim Spānijā, Bilbao. Konferencē piedalījās vairāk nekā 1200 dalībnieki no 70 pasaules valstīm, un sesijās prezentēja 270 starptautiskie eksperti, kā arī bija 32 postera prezentācijas. Konferences tēmas bija: ilgtspējīgas pilsētas; tehnoloģijas atkritumu apsaimniekošanā; digitālās inovācijas; klimata izmaiņas; inovācijas; jūras piesārņojums. 

Veikta mutiska prezentācija par tēmu „Waste products – RDF or SRF as energy source in EU”, kā arī komunikācija ar dažādu pasaules valstu pētniekiem un ekspertiem. 

1.att. Starptautiskās cieto sadzīves atkritumu asociācijas (ISWA) 29. pasaules kongresa atklāšana Bilbao Euskaldunas koncertzālē (foto no: www.iswa2019.org). 

Konferences galvenā tematiskā tēma bija pasaules ūdeņu piesārņojums ar plastmasas atkritumiem – guvu dažāda mēroga skatījumu uz šo problēmu un dažādiem risinājumiem. Vēl divas aktuālākās un plaši apskatītās tēmas bija tekstila atkritumu savākšanas un pārstrādes problēmas tagad un nākotnē, kā arī bioloģisko atkritumu rašanās samazināšana, it īpaši pārtikas trūkuma pasaulē kontekstā.

Viens no secinājumiem pēc kongresā redzētā un dzirdētā ir, lai glābtu Pasaules okeānu ir jāslēdz izgāztuves, it īpaši jūras un okeāni kā izgāztuves. Latvijas un pat Eiropas ieguldījums ir niecīgs, jo lielākā atkritumu plūsma, kas nonāk okeānos ir no jaunajām industrializācijas valstīm un „trešās pasaules valstīm”, kur ir nabadzība, zems izglītības līmenis, dzimumu nevienlīdzība, nepietiekama veselības aprūpe, augsta korupcija un dažkārt arī politiska nestabilitāte. Otrs secinājums, ka ir jāizbeidz „pasaules bizness”, kur galveno lomu spēlē korporācijas, un tiek izmantots citu valstu lētais darbaspēks, resursi un valstu likumdošanas nepilnības. 

2.att. Kongresa laikā bija vērojama arī mākslinieku izstāde par atkritumu tēmu, it īpaši par to postu videi (foto: D.Āriņa un no www.iswa2019.org).    

3., 4.att. Izstādes stends par okeānu piesārņojumu. Okeānu piesārņojums un plastmasas atkritumi bija divas galvenās tēmas, kas vairāk vai mazāk vijās cauri visām kongresa tēmām. Kongresa atklāšanas laikā lektors kapteinis Čārlzs Mūrs (Capt.Charles Moore) (4.attēlā no labās) prezentēja tēmu „Plastmasas invāzija biosfērā”, kur stāstīja par savu ilggadīgo pieredzi eksperimentālajos pētījumos ar izpētes kuģi (foto: D.Āriņa un foto no: www.iswa2019.org). 

 5.att. Kongresa 3.diena – darba grupu sesija „Kā uzlabot atkritumu dalīto vākšanu avotā teritorijās ar lielu iedzīvotāju blīvumu”. Nīderlandes eksperti prezentēja Roterdamas piemēru par bioloģisko atkritumu dalīto vākšanu, un stāstīja par projektu, kas ilga no 2014. līdz 2019. gadam, un kurā piedalījās 5 pilsētas (foto no: www.iswa2019.org). 

4. kongresa dienā piedalījos organizētajā tehniskajā ekskursijā uz „Koopera” otrreizējās izmantošanas centru, tekstila un citu šķiroto atkritumu šķirošanas un apstrādes rūpnīcu, ko atbalsta „Cáritas”. „Koopera” mērķis ir riskam pakļauto cilvēku iekļaušana sociālā vidē un profesionāla apmācība darbam. Jau 25 gadus viņi darbojas šajā jomā. Pašlaik Kooperā ir aptuveni 600 darbinieku, no kuriem 55% ir aktīvajā apmācību procesā. Papildus iesaistās vairāk nekā 500 brīvprātīgo no „Cáritas”. Profesionālā apmācība notiek 3 gadus. Darbojas ar dotāciju, fondu atbalstu. 

Vēl apmeklēju dalīti vākto atkritumu mehāniskās priekšapstrādes centru „BZB”, kas veic visa savāktā izlietotā iepakojuma (no dzeltenā konteinera plastmasai) šķirošanu un klasificēšanu 7 veidos un nosūtīšanu pārstrādātājam. Centru finansē no ražotāja atbildības sistēmas. Centrā strādā 27 cilvēki, 20 stundas dienā un 1 reizi nedēļā ir līnijas apkope. 2018.gadā centrā apstrādātas 19 000 t plastmasas, no kuras 80% ir nosūtīti pārstrādei, bet 20% ir piejaukumi, kas nodoti sadedzināšanai. Spānijā kopā ir 95 šķirošanas līnijas, no kurām lielākā daļa ir manuālās.

Vizīte bija arī Garbigune mājsaimniecību dalīto atkritumu pieņemšanas un šķirošanas laukumā. Biskajā ir 23 šādi atkritumu savākšanas laukumi, no kuriem Bilbao ir 4. Laukumus apsaimnieko „GARBIKER”. Iedzīvotāji paši nogādā sadzīves atkritumus, kas nav iekļauti ikdienas savākšanas sistēmā (konteineros pie mājām).     

6.att. Bioloģisko atkritumu savākšanas konteiners Biskajas provincē, Spānijā (foto: D.Āriņa).

7.att. Bioloģisko atkritumu kompostēšana mājsaimniecībā Biskajas provincē, Spānijā –šādi konteineri ir redzami katrā vinģimeņu mājas pagalmā ar mazdārziņu (foto: D.Āriņa).

8.att. Kongresa tehniskās vizītes laikā pie dalīti vākto otrreizēji izmantojamo materiālu (t.sk. tekstila atkritumu) konteinera Biskajas provincē, Spānijā. Dalīti vākto atkritumu konteineri uz ielām ir 8 (kopā 700), no kuriem viens ir tekstila atkritumiem, tad ir vieglajam iepakojumam, papīra iepakojumam, pārtikas eļļām, baterijām, bioloģiskajiem atkritumiem u.c. (foto: D.Āriņa).  
 

9., 10., 11., 12.att. Dalīti vāktie tekstila atkritumi no Biskaja provinces nonāk tekstila atkritumu šķirošanas un apstrādes centrā „Koopera” („Caritas”), kas darbojas valsts un katoļu baznīcas sociālās integrācijas programmas ietvaros. Centrā nodarbināti 200 cilvēki. Visi ieejošie atkritumi tiek nosvērti un dati ievadīti automātiskajā sistēmā. Šķirošanas līnija ir pusautomātiskā. Pa slīdošo lentu tekstila atkritumi virzās uz sadali, kur tos vizuāli novērtē un manuāli atšķiro 2 veidos: izmantojami vēlreiz kā apģērbs (būtu derīgs pārdošanai specializētajos „Koopera” veikalos par 1 EUR gabalā, ja nav derīgs pārdošanai, tad vai būtu lietojams kā apģērbs Peru iedzīvotājiem) vai reciklējams kā materiāls (lietošanai kā tīrīšanas lupatas vai pārstrādei šķiedrā). Tālāk valkāšanai derīgās drēbes nonāk pie operatoriem, kas vizuāli novērtē tekstila izstrādājuma veidu izmantošanu – tiek balsī mikrofonā nosaukts vārds, piemēram, „bikses”, tad automatizētā šķirošanas līnija bikses atpazīst un nosūta pa atbilstošo slīdošo lentu, kur tās nonāk konteinerā biksēm. Klasificē 100 dažādos veidos. Atbilstoši tālākajām darbībām, tekstila atkritumi tiek presēti. Kopā gadā nosūta atkārtotai izmantošanai vai reciklē 18 000 t  (foto: D.Āriņa).

13. att. Dalīti vākto atkritumu mehāniskās priekšapstrādes centra „BZB” šķirošanas līnijas trumuļa siets (300 mm) ar maisiņu uzplēsējiem (foto: D.Āriņa).

14.att. „BZB” sašķirotie dalīti vāktie atkritumi (HDPE, LDPE, PET, tetra-pakas, alumīnija iepakojums, metāla iepakojums, jauktā plastmasa un atlikumi, piemēram, papīrs-kartons).  

15.att. Garbigunes mājsaimniecību dalīto atkritumu pieņemšanas laukuma shēma (foto: D.Āriņa).Visos 23 Garbigunes mājsaimniecību dalīto atkritumu pieņemšanas laukumos tiek savākti šādi atkritumu veidi: metāli, koks, papīrs un kartons, baterijas, balta līnija, brūna līnija, riepas, RCD, dienasgaismas, kartera eļļas, sadzīves eļļas, dārzkopības atkritumi, plastmasa, lielgabarīta, akumulatoru akumulatori, toneri, mobilie tālruņi, kompaktdiski-DVD, kasetes, videolentes, rotaļlietas, kafijas kapsulas. 9 no laukumiem tiek savākti arī krāsu, šķīdinātāju, līmju, sveķu atkritumi, kā arī otrreizēji izmantojamos atkritumus. Citos 9 laukumos tiek savākti arī fitosanitārie atkritumi. Katra veida atkritumi no laukuma tiek nogādāti attiecīgai pārstrādei.

Iebraucot laukumā, pie katras mašīnas pienāk apsaimniekošanas operators un piereģistrē no kurienes iedzīvotājs ir atbraucis (pašvaldību, vārdu, pases numuru) un ko, cik daudz atvedis. 1 nedēļā mājsaimniecība bez maksas var laukumā nogādāt 2 m3 lielgabarīta atkritumus un 750 kg celtniecības atkritumus, bet pārējos dalītos atkritumus bez limita. 

16.att. Otrreizēji izmantojamo atkritumu novietošanas vieta, ko organizē šim nolūkam īpaši sagatavotos slēdzamos konteineros/mājās. Šie atkritumi pēc tam tiks nogādāti uz šķirošanas un apstrādes centru „Koopera” (foto: D.Āriņa).   

17., 18.att. Norāde uz koka mēbeļu konteineru un konteiners (foto: D.Āriņa).

19.att. Dažādu veidu elektrisko un elektronisko atkritumu konteineri (foto: D.Āriņa). 

20.att. Dažādu veidu sadzīves bīstamo atkritumu konteineri un mucas (foto: D.Āriņa).  

21.att. Dažādu veidu sadzīves bīstamo un eļļu atkritumu konteineri un mucas (foto: D.Āriņa).