Aktivitātes

01.10.2019 - 31.12.2019

01.10.2019 - 31.12.2019

Projekta progresa pārskats par periodu 01.10.2019 - 31.12.2019. - lejuplādēt *.pdf failu. Pārskats sagatavots un ievietots mājas lapā 2019. gada 12. decembrī.
01.07.2019 - 30.09.2019

01.07.2019 - 30.09.2019

Projekta progresa pārskats par periodu 01.07.2019. - 30.09.2019. - lejuplādēt *.pdf failu. Pārskats sagatavots un ievietots mājas lapā 2019. gada 30. septembrī.
01.04.2019 - 30.06.2019

01.04.2019 - 30.06.2019

Projekta progresa pārskats par periodu 01.04.2019. - 30.06.2019. - lejuplādēt *.pdf failu. Pārskats sagatavots un ievietots mājas lapā 2019. gada 28. jūnijā.
01.01.2019 - 31.03.2019

01.01.2019 - 31.03.2019

Projekta progresa pārskats par periodu 01.01.2019. - 31.03.2019. - lejupielādēt *.pdf failu. Pārskats sagatavots un ievietots mājas lapā 2019. gada 29. martā....
01.10.2018.-31.12.2018.

01.10.2018.-31.12.2018.

Projekta progresa pārskats par periodu 01.10.2018.-31.12.2018. - lejupielādēt *.pdf failu. Pārskats sagatavots un ievietots mājas lapā 2018. gada 28. decembrī....
01.07.2018 - 30.09.2018

01.07.2018 - 30.09.2018

Projekta progresa pārskats par periodu 01.07.2018 - 30.09.2018 - lejupielādēt *.pdf failu. Pārskats sagatavots un ievietots mājas lapā 2018.gada 28. septembrī.   EPE’18 ECCE EUROPE konference 17.09.-21.09.2018. VZI APP Fizikālās enerģētikas...
01.04.2018 - 30.06.2018

01.04.2018 - 30.06.2018

Projekta progresa pārskats par periodu 01.04.2018 - 30.06.2018 Lejupielādēt *.pdf failu Pārskats sagatavots un ievietots mājas lapā 2018.gada 29. jūnijā.
01.01.2018 - 31.03.2018

01.01.2018 - 31.03.2018

Projekta progresa pārskats par periodu 01.01.2018 - 31.03.2018 Lejupielādēt *.pdf failu Pārskats sagatavots un ievietots mājas lapā 2018.gada 03. aprīlī.
01.10.2017 - 31.12.2017

01.10.2017 - 31.12.2017

Projekta progresa pārskats par periodu 01.10.2017 - 31.12.2017 Lejupielādēt *.pdf failu Pārskats sagatavots un ievietots mājas lapā 2017.gada 29.decembrī.
01.07.2017 - 30.09.2017

01.07.2017 - 30.09.2017

Projekta progresa pārskats par periodu 01.07.2017 - 30.09.2017 Lejupielādēt *.pdf failu

Eiropas struktūrfondiem līdzfinansētie projekti

ieguldijums

Projekta nosaukums: Ūdeņraža hidrauliskās kompresijas tehnoloģijas izstrāde ūdeņraža degvielas uzpildes stacijām (H2-Compression)

Projekta identifikācijas Nr.: 1.1.1.1/20/A/185

Projekts tiek veikts Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā” 1.1.1.1. pasākuma “Praktiskās ievirzes pētījumi” 4. kārts ietvarā.

Projekta izpildes termiņš: 01.05.2021.-30.11.2023. (līgums noslēgts 23.07.2021., projekta darbības attiecināmas no 01.05.2021.)

Projekta zinātniskais vadītājs: Dr.sc.ing. Valērijs Bezrukovs

Projektu īstenos četri projekta partneri: divi zinātniskie institūti: Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu Institūts “Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas Centrs” (IZI VSRC) (projekta iesniedzējs un vadošais partneris) un Valsts zinātniskais institūts atvasināta publiskā persona “Fizikālās enerģētikas institūts” (FEI), Industrijas pārstāvis - SIA LATVO un sabiedriskā labuma organizācija “Ventspils Augstskolas attīstības fonds” (VAAF).

Projekta finansējums:

Kopējās apstiprinātās projekta izmaksas ir 539 577,35 EUR un tās tiek finansētas no šādiem finanšu avotiem:

Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma – 444 018.20 EUR apmērā;

valsts budžeta finansējuma – 55090.84 EUR apmērā;

Ventspils Augstskolas, Ventspils Augstskolas attīstības fonda, VZI APP Fizikālās enerģētikas institūta un AS “LATVO” finansējuma – 40 468.31EUR apmērā.

FEI projekta finansējums: EUR 108 603,26.

 

Projekts ir paredzēts kā rūpnieciskais pētījums, ietverot tehniski ekonomisko priekšizpēti un eksperimentālo izstrādi, kura mērķis ir iegūt jaunas zināšanas un prasmes novatoriska tehnoloģiskā risinājuma izstrādei gāzveida ūdeņraža saspiešanai un tā prototipa izveidošanai. Metodes jaunums ir tāds, ka risinājums, kas jau ir pārbaudīts citu gāzu saspiešanas procesā, tiks pielāgots ūdeņraža saspiešanai. Zema spiediena ūdeņraža gāzi saspiež, pakāpeniski ievadot gāzi divos vertikāli novietotos kompresijas cilindros un saspiežot to ar šķidrumu, izmantojot augstspiediena hidraulisko sūkni. Katru gāzes iesmidzināšanas un saspiešanas ciklu kompresijas cilindros veic, līdz tie ir pilnībā piepildīti ar šķidrumu.

Projekta darbības:

  • Ūdeņraža hidrauliskās saspiešanas teorētiskie pētījumi, modelēšana un tehnoloģijas izstrāde.
  • Laboratorijas testa modeļa dizaina izstrāde, izgatavošana un eksperimentālie pētījumi.
  • Tehnoloģiju pārnese un komercializācijas stratēģiju izstrāde.
  • Projekta rezultātu izplatīšana.
  • Projekta zinātniskā administrēšana.

Projekta rezultāti:

Projekta laikā pa aktivitāšu sadaļām ir plānoti astoņi dokumentāli (aprakstoši) atskaišu nodevumi, plānots viens digitālais modelis un viens vadības algoritms, trīs zinātniskās publikācijas un divi ziņojumi konferencēs, viens iekārtas prototips un divi Latvijas patenta pieteikumi. Plānota piedalīšanas izstādēs, Gala pārskats par projekta izpildes gaitu tika rīkots kā publisks seminārs. Informācija par projekta gaitu ir pieejama internetā. Kā arī projekta ietvarā, tika pilnveidotas jaunās zinātnieces vadošās pētnieces Marina Konuhova kompetences un kvalifikācija.

Ūdeņraža hidrauliskās saspiešanas iekārtas izstrāde ir saistīta ar risinājumu meklēšanu, kam nepieciešamas dažādas zināšanas un pieredze. Ūdeņraža hidrauliskās saspiešanas laikā, notiekot fizikālu procesu kompleksai modelēšanai, ir nepieciešams izpētīt šķidruma (silikona eļļas), un gāzes (ūdeņraža) uzvedību augstā spiedienā līdz 1000 atmosfērām. Ņemot vērā, ka darba cilindram, kas izstrādāts, izmantojot putu samazināšanas tehnoloģiju, ir sarežģīta forma, darba fizikālās un matemātiskās modelēšanas procesā tika iesaistīta speciālistu grupa no Skaitliskās modelēšanas institūta, Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes. 

Projekta ietvaros Ventspils Augstskolas pētnieki veica ūdeņraža saspiešanas procesa pētījumus un modelēšanu. Jau tika nomodelēts un izpētīts ūdeņraža saspiešanas cikls adiabātiskam gadījumam. Un uz šī piemēra pamata tika izstrādāta metodika, kura ļauj noteikt ūdeņraža optimālo saspiešanas ātrumu jebkuras ģeometrijas un tilpuma cilindram. 

Balstoties uz iegūtajiem rezultātiem, pastāv iespēja izvēlēties optimālo ūdeņraža saspiešanas laiku vienam ciklam no energoefektivitātes viedokļa, ka arī nodrošināt darba šķidruma efektīvu darbību pieļaujamā darba temperatūras diapazonā un izejot no ūdeņraža saspiešanas spiediena pakāpes izvēlēties darba cilindra sienu biezumu.

Projekta darbinieki piedalījās starptautiskā izstādē un konferencē “H2 Expo&Conference; The global on&offshore event”, kas notika no 27. līdz 30. septembrim, Hamburga, Vācija.

Pasakuma laikā publikai bija prezentēti zinātniskie Projekta rezultāti H2-Compression - posteris: V. Bezrukovs, Vl. Bezrukovs, M. Konuhova, D. Bezrukovs, I. Kaldre, A. Berzinš. “R&D of a hydraulic hydrogen compression system for refuelling stations”

VZI APP Fizikālās enerģētikas institūta pētnieki izpēta turbīnas plūsmas mērītāju, kā ūdeņraža saspiešanas sistēma palīgierīci.  Ierīce ir patentēta un attiecas uz kompresoriem ūdeņraža hidrauliskajai saspiešanai, kuros šķidrās un gāzveida vielas vienlaikus tiek piegādātas darba kamerai.

Tika apkopota informācija par eksistējošiem plūsmas mērītājiem. Tika veikta esošā turbīnas mērītāja analīze, rasējuma izveide, un tika veikti darbi, plūsmas modelēšanai izmantojot CFD programmatūru. Tika veikts literatūras apkopojums par plūsmas mērītāju kalibrēšanu un tika sagatavota kalibrēšanas shēma eksperimentālajiem pētījumiem laboratorijā. Pētījumā procesā tika validēti skaitliskas modelēšanas rezultāti ar fizisko eksperimentu. 

Projekta ietvaros tika nopublicēti raksti:

  • Orlova S., Mezeckis N., Vasudev V.P.K. Compression of hydrogen gas for energy storage: a review// Latv. J. Phys. Tech. Sci. - Nr.2 (2023), pp. 49-60. DOI: 10.2478/lpts-2023-0011.
  • S. Orlova, T. N. Devdas, V. P. K. Vasudev, S. Upnere. Numerical modelling of a turbine flow meter used as part of the hydrogen compressor system// Latv. J. Phys. Tech. Sci. - Nr.6 (2023), pp. 115-126. DOI: 10.2478/lpts-2023-0040

No 6. līdz 8. oktobrim FEI darbinieki piedalījās starptautiskajā hakatonā 'Hydrogen X Future Hackathon', kas bija veltīts ūdeņraža tematikai un atjaunojamajiem energoresursiem.  

fei hydr1

2023. gada 7. novembrī Ventspils Augstskolā IZI VSRC norisinājās projekta "Ūdeņraža hidrauliskās kompresijas tehnoloģijas izstrāde ūdeņraža degvielas uzpildes stacijām (H2-Compression)" noslēdzošais zinātniskais seminārs. Seminārā tika prezentēti projekta rezultāti un nākotnes plāni. Seminārā uzstājās projekta dalībnieki no Ventspils Augstskolas (Valerijs Bezrukovs, Marina Koņuhova), Ventspils Augstskolas attīstības fonda (Vladislavs Bezrukovs) un Fizikālās enerģētikas institūta (Tejesh Nagappa Devdas, Venkatesh Prasad Kanchendram Vasudev, Ņikita Gorbunovs).    

fei hydr2

Tejesh Nagappa Devdas un Venkatesh Prasad Kanchendram Vasudev prezentēja šķidruma mērītāju darbības analīzi, eksperimentālos un skaitliskā modeļa rezultātus, taču Ņikita Gorbunovs iepazīstināja ar kompresijas kameras un pilna modeļa izstrādes procesu SolidWorks programmatūrā.

Informācija atjaunota 30.11.2023

jauktu

Pētnieces Dr.sc.ing. Daces Āriņas ziņojuma kopsavilkums par darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā" 1.1.1.2. pasākuma "Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsts" projekta “Jauktu sadzīves atkritumu materiālu optisko un enerģētisko īpašību pētījumi to sagatavošanai reģenerācijai” Nr. 1.1.1.2/VIAA/1/16/221 (projekta vienošanās numurs 1.1.1.2/16/I/001) īstenošanu no 2017. gada 4.septembra līdz 2020. gada 3.septembrim. 

Projekts ir īstenots un mērķis ir sasniegts – ir attīstītas jaunās zinātnieces Daces Āriņas prasmes un palielināta zinātniskā kapacitāte, nodrošinot karjeras uzsākšanas iespējas Fizikālās enerģētikas institūtā (izveidota jauna pētnieka amata vieta pilna laika darba laika ekvivalenta izteiksmē) un pie atkritumu apsaimniekošanas komersantiem (praktiskā atkritumu paraugu ņemšana un tehniskās vizītes ir veiktas pie komersantiem), kā arī pilnveidotas pētniecības kompetences, veikta cilvēkresursu atjaunotne un kvalificētu speciālistu skaita pieaugums Viedās specializācijas jomās – Viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas un Viedā enerģētika.

Projektā plānotie uzdevumi ir veikti:

1. aktivitāte  „Izmantojot augstas izšķiršanas spējas Furje spektrometru IRPrestige-21, veikt dažādu šķirošanas līniju plūsmu polimēru materiālu testēšanu un atšķirošanu” ir īstenota un sasniegti rezultāti;

2.aktivitāte „Veikt atkritumu paraugu testēšanu gan jaukiem, gan daļēji atšķirotiem sadzīves atkritumiem, kā arī atkritumu frakcijām pēc to eksperimentālās automātiskās šķirošanas – atkritumu morfoloģiskā sastāva un atkritumu kā kurināmā parametru noteikšanu gan šķirošanas procesā ieejošajam materiālam, gan pēc šķirošanas izejošajam materiālam, kā arī iegūto datu apstrādi, interpretāciju, šķirošanas līnijas efektivitātes noteikšanu un ieteikumu izstrādi pārstrādājamo materiālu un kvalitatīva kurināmā iegūšanai” ir īstenota un sasniegti rezultāti. 

Projekta īstenošanas rezultātā ir:

  • sagatavoti un publicēti 2 zinātniskie raksti;
  • piesaistītas privātās investīcijas – 6601,10 EUR
  • pētniecības pieteikuma īstenošanai piesaistīts pēcdoktorants uz pilnu darba laiku un nodrošināta pētniecības pieteikuma īstenošanā iesaistītā darbinieka darba laika uzskaite par pēcdoktoranta veiktajām funkcijām un nostrādāto laiku.

jauktu

FEI pētniece D.Āriņa Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansētā pētniecības projekta “Jauktu sadzīves atkritumu materiālu optisko un enerģētisko īpašību pētījumi to sagatavošanai reģenerācijai” Nr. 1.1.1.2/VIAA/1/16/221 (projekta vienošanās numurs 1.1.1.2/16/I/001) īstenošanas laikā piedalījās Rīgas Tehniskās universitātes Enerģijas sistēmu un vides institūta organizētajā starptautiskajā Vides un klimata konferencē „CONECT 2020”, kas notika tiešsaistes režīmā Latvijā, Rīgā no 2020.gada 13. līdz 15.maijam. Konferencē piedalījās 140 dalībnieki no 20 valstīm. Veikta postera prezentācija par tēmu ”Characterization of RDF production from MSW: the case studies in Baltic states” (saite: https://issuu.com/alise.ozarska/docs/conect_posters_saturs_kopejais-merged), kā arī komunikācija ar dažādu pasaules valstu pētniekiem un ekspertiem. Trešajā konferences dienā notika tiešsaistes diskusija par nākotnes attīstību COVID-19 ietekmē un sniegta prezentācija par COVID-19 attīstības scenārijiem. 

maijs20
 1.att. Starptautiskās Vides un klimata konferences „CONECT 2020” otrās tiešsaistes dienas dalībnieki. (foto no: https://conect.rtu.lv/previous-conferences/).

jauktu

FEI pētniece D.Āriņa Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansētā pētniecības projekta “Jauktu sadzīves atkritumu materiālu optisko un enerģētisko īpašību pētījumi to sagatavošanai reģenerācijai” Nr. 1.1.1.2/VIAA/1/16/221 (projekta vienošanās numurs 1.1.1.2/16/I/001) īstenošanas laikā piedalījās sadarbības partnera Igaunijas Dzīvības zinātnes universitātes organizētajā mobilitātes un tīklošanās pasākumā Tartu, Tallinā, Kohtla Jarve, Uikalā (Austrumviru apriņķī) kas notika no 2020.gada 12. līdz 24.aprīlim. Tehniskajās vizītēs Tallinas atkritumu apglabāšanas poligonā un atkritumu savākšanas, šķirošanas un pārstrādes centrā un Uikala atkritumu apglabāšanas poligonā un atkritumu pārstrādes centrā iepazīta poligonu darbība – jaukto atkritumu pieņemšana, dalīti vākto bioloģisko atkritumu kompostēšana, un mehāniski atšķirotās smalkās/smagās frakcijas bioloģiskā pārstrāde, jaukto sadzīves atkritumu mehāniskās pirmapstrādes līnijas darbība, kurināmā sagatavošana, atkritumu apglabāšana, aerobi apstrādātas jaukto atkritumu smalkās frakcijas (pēc mehāniskās priekšapstrādes) izmantošanas risinājumi poligonu pārklāšanai, kā arī veikts materiāla kvalitātes novērtējums un gūta jauna pieredze praktiskā atkritumu gāzu paraugu ņemšanā. Veiktas diskusijas par efektīvākām bioloģisko atkritumu aerobām un anaerobām pārstrādes metodēm Baltijas valstu klimatiskajos un ekonomiskajos apstākļos.

Tehniskajā vizītē Kohtla Jarve notekūdeņu dūņu pārstrādes rūpnīcā iepazīta ražošanas notekūdeņu dūņu aerobās pārstrādes metodes, izmantojot dažādas kvalitātes šķeldas materiālus. Veikta dalība praktiskā kompostu kvalitātes pētījuma organizēšanā un darbības uzraudzībā.

aug 01

1.att. Dalīti vākto bioloģisko sadzīves atkritumu aerobā pārstrāde ar papildus skābekļa padevi – tuneļa stirpas (Foto: D.Āriņa). 

aug 02b 

2.att. Gāzu paraugu ņemšana no atkritumu poligona pārseguma ar jaukto atkritumu smalko frakciju (pēc mehāniskās priekšapstrādes) (foto: D.Āriņa).

 aug 03b

 3.att. Notekūdeņu dūņu un šķeldas aerobā pārstrāde – vējrindas (foto: D.Āriņa).

jauktu

FEI pētniece D.Āriņa Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansētā pētniecības projekta “Jauktu sadzīves atkritumu materiālu optisko un enerģētisko īpašību pētījumi to sagatavošanai reģenerācijai” Nr. 1.1.1.2/VIAA/1/16/221 (projekta vienošanās numurs 1.1.1.2/16/I/001) īstenošanas laikā piedalījās izdevniecības “Dienas Bizness” sadarbībā ar atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem SIA „Clean R" un SIA „Eco Baltia” organizētajā tiešsaistes konferencē "Atkritumu apsaimniekošana 2020", kas norisinājās 29.aprīlī no 10:00-13:30 un piedalījās VIAA organizētajā tiešsaistes vebinārā “Atvērtā zinātne. FAIR principi pētniecības datu pārvaldībai. Eiropas atvērtās zinātnes mākonis – EOSC” un tiešsaistes vebinārā “Apvārsnis 2020 un Apvārsnis Eiropa prasības atvērtās zinātnes kontekstā”, kas norisinājās 2020.gada 16.aprīlī.

horizon2020 

Seventh Framework Programme logo

smart-grid-plus

nordis energy research

 

 

SAZINĀTIES AR MUMS

Joomla forms builder by JoomlaShine
Go to top