1            222222222222

 

WinWind projekta mērķis ir veicināt vēja enerģijas izmantošanu uz sauszemes tajās valstīs un to reģionos, kuri līdz šim ir uzskatāmi kā sauszemes vēja enerģijas izmantošanas ziņā mazattīstīti. Lai sasniegtu šo mērķi, projekts paredz īstenot pasākumus, kuri sekmētu plašu akceptējamību un atbalstu vēja enerģijas izmantošanai atbilstoši  vides kvalitātes un ilgtspējīgas attīstības principiem.

WinWind projektā akceptējamība tiek saprasta plašā nozīmē, tā ir:

  • sociāli politiskā akceptējamība no lēmumu pieņēmēju, sabiedrības mērķgrupu, pārvaldes institūciju puses,
  • akceptējamība no pašvaldību un vietējo iedzīvotāju kopienu puses,
  • tirgus akceptējamība no investoru un patērētāju puses.

WinWind projekta galvenās saturiskās pakotnes:

  • “Vēja enerģijas izmantošanas uz sauszemes  sociālās akceptējamības analīze projekta mērķa reģionos”;
  • “Ieinteresēto pušu iesaiste un dialogs”;
  • “Labākās prakses un to secinājumi. Labākās prakses pārneses laboratorijas & grupas”;
  • “Politikas rekomendācijas sociāli akceptējamas vēja enerģijas izmantošanas uz sauszemes veicināšanai”;
  • “Projekta rezultātu izplatīšana”

WinWind projekta darba uzdevumu ietvars:

  1. Vēja enerģijas uz sauszemes izmantošanas attīstības specifisko barjeru un akceptējamības problēmu pētījums, novērtējot likumdošanas, institucionālos un politikas, kā arī cita veida, virzošos spēkus un barjeras, kuri ietekmē (atbalsta vai kavē) vēja enerģijas izmantošanas attīstību,
  2. Veicināt zināšanu veidošanu par vēja enerģijas uz sauszemes izmantošanas attīstības ilgtermiņa ietekmi kā uz sociāli ekonomisko attīstību, tā uz vides kvalitāti/ emisiju samazināšanu valsts un pašvaldību (vietējās kopienas) līmeņos, skatot šo ietekmi vēja enerģijas tehnoloģiju dzīves cikla perspektīvā un parādot dažāda veida ieguvumus, kuri var tikt gūti vēja enerģijas izmantošanas attīstības rezultātā
  3. Identificēt labās prakses piemērus, pieejas un instrumentus Eiropas Savienības valstīs, kuri ir sekmējuši vēja enerģijas izmantošanas akceptējamību un tās attīstību, tajā skaitā vietējo līdzdalību vēja enerģijas izmantošanas attīstībai; novērtēt šos labās prakses piemēru pārneses un adaptācijas iespējas un potenciālu.
  4. Izveidot projekta nacionālo forumu un veidot aktīvu dialogu starp vēja enerģijas uz sauszemes izmantošanas attīstībā iesaistītajām institūcijām, organizācijām un sabiedrības grupām,  Izstrādājot konkrētus priekšlikumus vēja enerģijas izmantošanas attīstībai.

Projekta norises laiks: 01.10.2017. – 31.03.2020. (30 mēneši)

Projekta konsorcijs

Projekta dalībnieku konsorcijs ietver 12 partnerus no sešām Eiropas valstīm. Projekta vadošais partneris ir Berlīnes Brīvās universitātes Vides politikas pētījumu centrs. Projekta konsorcijs apvieno vadošās institūcijas dažādās valstīs, kuras strādā un piedāvā modernas zināšanas atjaunojamo resursu un vides politikas pētniecības, politikas formulēšanas un īstenošanas jomā, kā arī veic šo politiku praktisko ieviešanu - universitātes un pētniecības institūti, valsts un reģionu pārvaldes institūcijas/aģentūras, vēja enerģētikas MVU, konsultāciju kompānijas. Projekta partneri Latvijā ir Fizikālās Enerģētikas institūts un Latvijas Vides investīciju fonds. Konkrētie partneri citās valstīm ir: Vācijā - SEECON INGENIEURE Gmbh, Itālijā - nacionālā jauno Tehnoloģiju, Enerģijas un Ilgtspējīgas Ekonomikas Attīstības aģentūra (ENEA) un ECOAZIONI (ilgtspējīgas vietējās attīstības konsultāciju kompānija), Norvēģijā – Starptautiskais klimata pētījumu centrs (CICERO) un Norvēģijas Ūdens resursu un Enerģijas direktorāts (NVA), Polijā – nacionālā Enerģijas Efektivitātes aģentūra (KAPE), Spānijā – Eiropas starptautiskās pētījumu un konsultāciju kompānijas ECORYS Spānijas meitaskompānija (ECORYS ESPANA) un Kanāriju salu Atjaunojamās Enerģijas Asociācija (ACER). Projekta rezultātu izplatīšanu nodrošina konsorcija partneris – Starptautiskās padomes vietējām vides iniciatīvām (ICLEI) Eiropas sekretariāts.

Īsu papildus informāciju (EN) par projektu var iegūt šeit.

horizon2020 

Seventh Framework Programme logo

smart-grid-plus

nordis energy research

 

 

Go to top